Suomijos ir Norvegijos vadovai telefonavo su Putinu dėl karo Ukrainoje
Spalio 27 d. Suomijos prezidentas Alexander Stubb ir Norvegijos premjeras Jonas Gahr Støre savo iniciatyva surengė telefonų pokalbį su Rusijos prezidentu Vladimiru Putinu. Pokalbis buvo skirtas Rusijos karui Ukrainoje, diplomatinėms pastangoms jį baigti ir ateities deryboms Abydoje. Po pokalbio Stubb ir Støre telefonavo su Ukrainos prezidentu Volodymyru Zelenskymu.
Pagrindiniai faktai
- Spalio 27 d. Alexander Stubb ir Jonas Gahr Støre telefonavo su Vladimiru Putinu; pokalbis vyko Helsinkyje.
- Suomija ir Norvegija prieš pokalbį konsultavosi su Ukraina, o pats pokalbis buvo suderintas su ja.
- Pokalbis buvo pastovėjimas rugsėjo 20 d. Osle vykusio susitikimo, kuriame dalyvavo Zelenskis bei JAV prezidento atstovai Steve Witkoffas ir Jared Kushneras.
- Stubb ir Støre pavedė Putinui Ukrainos poziciją dėl būsimų derybų Abydoje ir pabrėžė, kad karas turi baigtis, o derybos – atsibudti.
- Pokalbio metu aptarta sauguma ir stabilumas Baltijos jūros regione bei Šiaurės Europoje.
- Po pokalbio su Putinu Stubb ir Støre telefonavo su Zelenskymu; jis pranešė, kad buvo aptarta trilateralės komandų susitikimo Ukraina, JAV ir Rusija paruošimas lapkričio mėnesiui.
- Suomija ir Norvegija pareiškė, kad toliau teiks Ukrainaei ilgalaikę paramą.
- Danijos premjerė Mette Frederiksen kritikavo iniciatyvą, kuria nebuvo suderinta su kitomis ES valstybėmis, ir paragino Europos Sąjungą išlaikyti vienybę.
Kodėl tai svarbu
Tai buvo pirmas tiesioginis Putino kontaktas su pagrindiniais Europos lyderiais, remiančiais Kijevą, po jo pokalbio su Prancūzijos prezidentu Emmanuelu Macronu praėjusių metų liepą. Suomija ir Norvegija perteikė Putinui Ukrainos signalus dėl būsimų Abydojos derybų, o po pokalbio informavo Zelenskį, kad buvo reikalaujama realių deeskalacijos priemonių dėl Ukrainos energetikos ir infrastruktūros. Pokalbis taip pat parodė Europos vidaus skirtumą: Suomija ir Norvegija pateikė kontaktą kaip Ukrainos palaikymo iniciatyvą, o Danijos premjerė kritikavo jos nekoordinuotumą su kitomis ES valstybėmis.
Kas nutiko
Spalio 27 d. Suomijos prezidentas Alexander Stubb ir Norvegijos premjeras Jonas Gahr Støre savo iniciatyva telefonavo su Rusijos prezidentu Vladimiru Putinu. Pokalbis vyko Helsinkyje ir продовжив rugsėjo 20 d. Oslo susitikimą, kuriame dalyvavo Zelenskis bei JAV prezidento atstovai Steve Witkoffas ir Jared Kushneras. Prieš pokalbį Suomija ir Norvegija konsultavosi su Ukraina, o pokalbis buvo suderintas su ja.
Pokalbio metu aptarta Rusijos karas Ukrainoje, diplomatinės pastangos jį baigti, taika ir stabilumas Europoje bei bezpiecīums un stabilitāte Baltijas jūras reģionā un Ziemeļeiropā. Stubb un Støre nodeva Putinam Ukrainas pozīciju saistībā ar nākotnes sarunām Abū Dhabi un uzsvērē, ka karam jābeidz un sarunām jāatsāk. Stubb arī teica, ka, tā kā Somijas un Norvēģijas kaimiņi ir Krievija, kara iznākums ietekmēs šo valstu un visas Eiropas drošību, tāpēc nepieciešamas tiešas sarunas. Støre uzsvērēja deeskalācijas nepieciešamību, ņemot vērā milzīgos cilvēku un materiālos zaudējumus.
Pēc sarunas ar Putinu Stubb un Støre zvanīja Zelenskim. Viņš pastīstīja, ka tika apspriesta trīspusējā komandu līdzpārruna sagatavošana starp Ukrainu, ASV un Krieviju novembrī. Zelenskis arī pastīstīja, ka Stubb un Støre skaidri norādījuši Putinam uz reālu deeskalācijas soļu nepieciešamību Ukrainas enerģētikas un infrastruktūras jomā. Viņš pateicās Stubbam un Støre par detalētu брифиngu un atbalstu Ukrainas diplomātijai un kopējiem mierniecības pūlēniem.
Kremlis ziņoja, ka Putins atgādināja par vēsturiskajām kara "saknes cēloņiem" un ka taisnīga ilgtermiņa miers ir iespējams tikai, pilnībā un bez nosacījumiem ņemot vērā Krievijas likumīgās intereses. Kremlis arī informēja, ka dalībnieki vienojās saglabāt tiešos telefoniskos sakarus.
Kaip apie tai rašo Ukrainos šaltiniai
Ukraiņu avoti galvenokārt koncentrējas uz Zelenska briefinga detaļām, uz reālu deeskalācijas soļu prasību attiecībā uz Ukrainas enerģētiku un infrastruktūru, kā arī uz novembrī plānotā trīspusējā komandu līdzpārruna sagatavošanu. Tie arī uzsver, ka Stubb un Støre rīkojās savu valstu līderu, nevis visas Eiropas vēršībā, un atzīmē Kremļa pozīciju par kara "saknes cēloņiem".
Kaip apie tai rašo tarptautiniai šaltiniai
Starptautiskie materiāli uzsver Eiropas valstu iniciatīvu, tiešo kontaktu ar Putinu, kaimiņa ar Krieviju nozīmi drošības interesēs un pārrunu procesa turpināšanos. Finanču un spāniskajā izklāstē saruna tiek raksturota kā tieša, savukārt vācu izklāstē kā Putina pirmais tiešais telefoniskais kontakts ar šiem Eiropas līderiem. Starptautiskais konteksts arī ietver Dānijas kritiku par nesaskaņotu zvanījumu un aicinājumu ES rīkoties kopā.
Kuo skiriasi pranešimai
Suomija un Norvegija pamatoja zvanījumu kā Ukrainas atbalstu un nākotnes sarunu sagatavošanu. Dānija, savukārt, apgalvoja, ka iniciatīva nebija saskaņota ar citām ES valstībām, un aicināja saglabāt Eiropas vienotību, nevis rīkoties atsevišķi, vienlaikus apšaubotā Krievijas vēlmi panākt mieru ar Eiropu. Støre šo kritiku noliedzīja, apgalvodams, ka par sarunu iepriekš tika informēti visi sabiedotie.
Kontekstas
Pokalbis turpināja Oktobra 20 d. Oslo notikušo Stubba, Støre un citu dalībnieku sanāksmi, kurā notika sarunas ar Zelenski un JAV prezidenta pārstāvjiem Steve Witkoffu un Jared Kushneru. Kremlis pauda, ka Putins atgādināja par kara "saknes cēloņiem" un ka taisnīgs ilgtermiņa miers ir iespējams tikai, pilnībā ievērojot Krievijas likumīgās intereses. Trīspusējās tikšanās starp Ukrainas, ASV un Krievijas delegācijām bija plānota Abydojā novembra pirmajā pusē, taču precīzs datums vēl nebija noteikts. Dānijas premjerē Mette Frederiksen iepriekš bija paudusi, ka Somijas un Norvēģijas iniciatīva nebija saskaņota ar citām ES valstībām un ka viņa neredz pazīmes Krievijas gatavībai uz miera nolīgumu.